Latvijas naturalizācijas prasības pretendentiem.

Latvijas Himna

Dievs, svētī Latviju,
Mūs dārgo tēviju,
Svētī jel Latviju,
Ak, svētī jel to!

Kur latvju meitas zied,
Kur latvju dēli dzied,
Laid mums tur laimē diet,
Mūs, Latvijā!

---

Latvijas karogs

Pārbaudes jautājumi un atbildes

(*) - Jautājumi, uz kuriem, izpildot testu, atbildes ir jāieraksta.

Simbolika

1. (*) Kurš ir Latvijas valsts himnas autors?

Kārlis Baumanis

2. Kādā nozīmīgā pasākumā pirmo reizi publiski izpildīja Dievs, svētī Latviju! ?

Pirmo Vispārējo dziesmu svētku laikā, 1873.gadā.

3. Ko simbolizē zelta saule zilā laukā Latvijas valsts ģerbonī?

Brīvību

4. Ko simbolizē trīs zvaigznes Brīvības piemineklī?

Trīs kulturvesturīsko apgabalu: Kurzemi, Vidzemi, Latgali

5. (*) Kurš ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums ?

Triju zvaigžņu ordenis

Latvijas ģeogrāfija

1. Ar kurām valstīm Latvijai ir gan sauszemes, gan jūras robeža?

Ar Lietuvu, Igauniju, Baltkrieviju, Krieviju, Zviedriju

2. Ar kurām valstīm Latvijai ir sauszemes robeža?

Ar Lietuvu, Igauniju, Baltkrieviju, Krieviju

3. Kurās Latvijas pilsētās atrodas neaizsalstošās jūras ostas?

Liepājā un Ventspilī

4. (*) Kuras ir lielākās upes Latvijā?

Daugava, Lielupe, Gauja, Venta

5. Kura ir Latvijas augstākā virsotne?

Gaiziņkalns

6. Kā Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis ietekmē Latvijas ekonomisko attīstību?

Izdevīgs tranzītam un zvejniecībai

7. Kuri ir Latvijas kultūrvēsturiskie apgabali?

Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale

Latvijas iedzīvotāji

1. Kāds ir aptuvenais Latvijas iedzīvotāju skaits?

~2 milj.

2. Kādi apstākļi šobrīd nosaka Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos?

Emigrācija

3. Kuras ir Latvijas pamattautas?

Kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi, lībieši

4. Kuras ir lielākās nacionālās minoritātes (mazākumtautības) Latvijā?

Krievi, baltkrievi, ukraiņi

5. Kā padomju okupācijas gados izmainījās laviešu īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū?

Samazinājās

Latvijas vēsture līdz 20.gadsimtam

1. Kādas sekas bija krustnešu iebrukumam Latvijas teritorijā 13.gadsimtā?

Krusta kara laikā izveidojās Livonija, notika Latvijas teritorijā dzīvojošo tautu saliedēšana, tika ieviesta kristietība, tika veicināta tirdzniecība ar Eiropas valstīm.

2. Kāda bija Livonijas laikmeta ietekme Latvijas vēsturē?

Sākās atsevišķo Latvijas teritorijā dzīvojošo tautību konsolidācija vienotā nācijā. Tuvināšanas posms Eiropas saimniecībai un kultūrai.

3. Kuru valstu pakļautībā 16. – 19. gadsimtā bija vismaz daļa Latvijas teritorijas?

Polijas – Lietuvas, Krievijas, Zviedrijas pakļautībā

4. Kādi bija Krievijas impērijas mērķi cīņā par Latvijas teritoriju 18.gs.?

(?) Pieieja Baltijas jūrai

5. Kurā gadsimtā sāka darboties pirmās latviešu skolas?

16. gadsimta otrajā pusē

6. Kāpēc Latvijas vēsturē nozīmīgs ir vācu publicista Garlība Merķeļa darbs "Latvieši"?

Veicināja latviešu pašapziņas veidošanos un rosināja interesi par vēsturi

7. Kādi apstākļi sekmēja ekonomisko attīstību Latvijā 19.gs. beigās?

Dzimtbūšanas atcelšana.

8. Kāda bija Krievijas impērijas īstenotā nacionālā politika Latvijas teritorijā 19.gs. beigās?

Baltijā sākas rusifikācija politika.

9. Kas raksturo saimnieciskās attīstības līmeni Latvijas teritorijā 19.gs. beigās?

Lauksaimniecība, zvejniecība.

10. (*) Kura kustība aizsāka latviešu tautas nacionālo atmodu 19.gs. vidū?

Ar jaunlatviešu kustību. (Juris Alunāns, Krišjānis Valdemārs, Atis Kronvalds)

Jaunāko laiku Latvijas vēsture

1. Kāpēc Latvijas vēsturē ir nozīmīga 1905.gada revolūcija?

Pirmo reizi Latvijas vēsturē publiski tika pausta ideja par latviešu tautas brīvību.

2. Kā Pirmais pasaules karš ietekmēja situāciju Latvijas teritorijā?

Samazinājās iedzīvotāju skaits.

Rīgas rūpniecības uzņēmumi tika evakuēti.

Kurzeme tika okupēta un Кurzemes iedzīvotāji devās bēgļu gaitās.

3. Kāpēc Pirmā pasaules kara laikā daudzi Latvijas iedzīvotāji stājās latviešu strēlnieku pulkos?

Gribēja atbrīvot Latvijas teritoriju no vāciešu okupantiem. Kurzemes okupācijas laikā radās ideja par nacionālo latviešu karaspēka vienību dibināšanu. Patriotisma sajūta.

4. (*) Kuras bija ievērojamākās latviešu strēlnieku kaujas Pirmā pasaules kara laikā?

1915.gada rudenī - Rīgas aizstāvēšanas kauja (Rīgas pievārtē).

1916.gadā Jūlija kauja.

1916.gadā Nāves salas kauja (pie Ikškiles).

1917.gadā Ziemassvētku kaujas (Rīgas aizstāvēšana).

5. Kāds nozīmīgs notikums pasaulē 1918.gadā veicināja neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanos?

Brestļitovskas miera līgums

6. (*) Kad tika pasludināta neatkarīgā Latvijas valsts?

1918.gada 18. novembris

7. Kuram valsts darbiniekam ir vislielākie nopelni Latvijas diplomātiskās atzīšanas panākšanā 20.gadsimta sākumā?

Zigfridam Meierovicam.

8. Ko izcīnīja Latvijas tauta laikā no 1918. - 1920. gadam?

Neatkarību.

9. (*) Kurš bija Latvijas nacionālās armijas pirmais komandieris (vārds, uzvārds)?

Oskars Kalpaks.

10. Kāpēc 11. novembrī Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena?

Šajā dienā Latvijas armija izcīnīja nozīmīgo uzvaru brīvības cīņās. 1919.gada 11.novembrī atbrīvoja Pārdaugavu no bermontiešiem.

11. Kāpēc Latvijai ir nozīmīgs 1920.gada miera līgums ar Padomju Krieviju?

Padomju Krievija atzina Latvijas neatkarību.

12. (*) Kurš bija pirmais demokrātiski ievēlētais Latvijas Valsts prezidents?

Jānis Čakste

13. Kas un kad pieņēma Latvijas Republikas Satversmi?

Satversmes sapulce 1922.gada 15.februārī.

14. Kādi apstākļi veicināja lauksaimniecības un rūpniecības attīstību 20.gs. 20.gadu sākumā?

Agrārā reforma

15. Kāds politiskais režīms bija Latvijā laikā no 1920. - 1934.gadam?

Parlamentārā demokrātiskā republika.

16. Ar ko Latvijas vēsturē ir zīmīgs 1934.gada 15.maijs?

Antikonstitucionālais valsts apvērsums

17. Kāds politiskais režīms bija Latvijā laikā no 1934.-1940. gadam?

Autoritārisms

18. Kāda bija K. Ulmaņa režīma attieksme pret politiskajām partijām pēc 1934.gada 15.maija?

Visu partiju darbība tika pārtraukta

19. (*) Kā sauc pieminekli, kuru par tautas saziedotajiem līdzekļiem atklāja 1935. gadā Rīgā?

Brīvības pieminekli

20. Kādas sekas Latvijai bija Molotova – Ribentropa 1939.gada 23.augusta līgumam?

Latvija zaudēja neatkarību

21. Kas notika Latvijā 1940.gada 17.jūnijā?

Padomju Krievijas armija iegāja Latvijas teritorijā. Sākās Latvijas okupācija

22. Kāpēc 14. jūnijs ir atceres diena Latvijā?

Pirmā Latvijas iedzīvotāju deportācija uz Sibiriju

23. Kas notika ar Latvijas vācbaltu (Baltijas vāciešu) mazākumtautību laikā no 1939. gada līdz 1941.gadam?

Repatriācija Vācijā

24. Kāda bija nacistiskās Vācijas attieksme pret Latvijas valsts neatkarību (1941 - 1945)?

Negatīva, noliedzoša.

25. Kas notika ar Latvijas ebrejiem un čigāniem Otrā pasaules kara laikā?

Tika iznīcināti

26. Kuru valstu armijās cīnījās latviešu karavīri Otrajā pasaules karā?

Gan vācu, gan padomju armijās.

27. Kas notika ar lielo Latvijas iedzīvotāju daļu Otrā pasaules kara beigās?

Emigrēja uz ārzemēm.

28. Kāpēc 25. marts ir atceres diena Latvijā?

Otrā Latvijas iedzīvotāju deportācija.

29. Kādi radikāli pārkārtojumi ietekmēja lauksaimniecības attīstību Latvijā pēc Otrā pasaules kara?

Kolektivizācija.

30. Kā Latvijā tika realizēta rūpniecības attīstība padomju varas gados?

Ievedot izejvielas un darbaspēku no citām republikām.

31. Kādi bija nacionālkomunistu darbības mērķi Latvijā 20.gs. 50.gadu beigās?

Industrializācijas samazināšana.

Imigrācijas samazināšana.

Proporcionālā saimniecības attīstīšana.

Latviešu valodas lietošanas paplašināšana.

32. Kurai sabiedriski politiskajai organizācijai bija izšķirošā loma Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā?

Latvijas tautas frontei. LTF.

33. (*) Kādu nozīmīgu dokumentu 1990.gada 4.maijā pieņēma LPSR Augstākā Padome?

Deklarāciju par Latvijas republikas neatkarības atjaunošanu.

34. Kāpēc Latvijas vēsturē ir nozīmīgs 20.janvāris?

1991.gada 20.janvāris - barikāžu aizstāvju atceres diena.

35. Kāpēc Latvijā ir nozīmīgs 1991.gada 21. augusts?

Latvijas Republikas Augstākā Padome paziņoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu pilnā apjomā.

36. Kurās nozīmīgās starptautiskajās organizācijās Latvija ir pilntiesīga dalībvalsts?

Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO), Eiropas Savienībā (ES), NATO.

37. Kāpēc Latvijā ir nozīmīgs 2004.gada 1.maijs?

Latvija kļūst par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti.

38. (*) Kurš ir pašreizējais Latvijas Valsts prezidents?

Raimonds Vējonis.

Kultūra un latviešu tautas tradīcijas

1. Kādu kultūras mantojumu latviešu tauta ir saglabājusi gadsimtu gaitā?

Rīgas vēsturiskais centrs kur atrodas viduslaiku apbūve un jūgendstila celtnes. 1525.gadā (16.gadsimta) bija izdoti pirmās grāmatas latviešu valoda.

2. Kādu folkloras žanru latvieši ir saglabājuši un izmantojuši gadsimtu gaitā?

Dainas

3. Kuri latviešu tautas materiālās kultūras žanri ir saglabājuši būtisku nozīmi līdz mūsdienām?

Keramika, mūzikas instrumenti, dzintara izstrādājumi

4. Ar ko latviešu kultūrā ir nozīmīgs 19.gadsimts?

Latviešu tautas atmoda

5. Kāpēc Rīgas vēsturiskais centrs ir atzīts par pasaules nozīmes kultūras mantojumu?

Pateicoties Jūgendstila pērlei

6. Kura ir nozīmīgākā F.B.Rastrelli projektētā baroka celtne Latvijā?

Rundāles pils

7. Kāpēc latviešu kultūrā ir nozīmīgs Krišjānis Barons?

Bija viens no Latvijas "pirmās atmodas" galveniem ideologiem. 1894.gada Krišjānis Barons sistematizēja un izdota tautasdziesmu grāmatu: „Latviju Dainu”

8. (*) Kāda nozīmīga Latvijas kultūras dzīves tradīcija aizsākās Rīgā 1873. gadā?

Pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki.

9. (*) Kā sauc latviešu tautas eposu?

"Lāčplēsis"

10. Kāpēc latviešu kultūrā ir nozīmīgs Rainis?

Rainis bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis. Būtiski ietekmēja literārās latviešu valodas attīstību. Viens no Jaunās strāvas kustības pārstāvjiem.

11. Kāpēc latviešu kultūrā nozīmīgs ir Rūdolfs Blaumanis?

Literatūras un teātra attīstība

12. Kuri ir latviešu glezniecības vecmeistari?

Janis Rozentāls, Vilhelms Purvītis

13. Ar ko ievērojams latviešu teātra mākslas attīstībā ir Ādolfs Alunāns?

Vadīja Rīgas Latviešu teātri, popularizēja teātra mākslu, nodibināja "Alunāna teātri" Jelgavā.

14. Kuriem režisoriem ir nozīmīga loma latviešu teātra mākslas attīstībā laikā no 20.gs. 20. līdz 60. gadiem?

Eduards Smiļģis (Dailes teātris), Alfreds Amtmanis-Briedītis (Latvijas Nacionālā teātris)

15. Ar ko ievērojams latviešu mākslas attīstībā ir Vilhelms Purvītis?

Viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem

16. Ar ko ievērojams latviešu kultūrā ir Jāzeps Vītols?

Radījis daudz pazīstamu skaņdarbu balsij un klavierēm, simfonijas un kora balādes. Ar savu daiļradi viņš ir pacēlis līdz klasiskajam līmenim daudzus latviešu mūzikas žanrus un ar savu darbību strauji virzījis uz priekšu profesionālo mūziku Latvijā.

17. (*) Kurš ir Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu memoriāla autors?

Kārlis Zāle

18. Kas raksturīgs latviešu kultūras attīstībai pēc Otrā pasaules kara?

Dziesmusvētki, tautas tērpi, keramika

19. Kādi apstākļi traucēja kultūras attīstību Latvijā padomju varas gados?

Cenzūra, Ideoloģisks dīktats un sociālistisko reālismu robežas.

20. Kāpēc latviešu kultūrā ir nozīmīgi Ojārs Vācietis un Imants Ziedonis?

Dzejnieki. Izcili Latviešu dzejnieki. Veicināja latviešu pašapziņas.

21. Ar ko ievērojami latviešu kultūrā ir Raimonds Pauls un Imants Kalniņš?

Komponisti

22. Kuri ir nozīmīgākie klasiskās mūzikas dzīves centri Latvijā?

Mazā un Lielā ģilde, arī Vecrīgas baznīcas, Vāgnera zāle un Melngalvju nams Nacionālais operas teātris, Valsts Filharmonija, Doma baznīca, Valsts konservatorija

23. Kuras nozīmīgas vēsturiskas ēkas Rīgā tika atjaunotas pēc neatkarības atgūšanas?

Melngalvju nams, Rīgas Doms, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

24. Kuri kultūras darbinieki/kolektīvi pēc neatkarības atjaunošanas ir ieguvuši augstu atzinību ārpus Latvijas robežām?

Operdziedātāji Inese Galante, Inga Kalna, Sonora Vaice, Egils Siliņš. Diriģents Mariss Jansons, komponists Pēteris Vasks, vijolnieks Gidons Krēmers ar kamerorķestri “Kremerata Baltica”, kori “Ave Sol”, “Kamēr...”, “Gaudeamus”. Brainstorm, Marija Naumova Elīna Garanča (mecosoprāns), Inese Galante (soprāns) Marija Naumova, Prāta Vētra, Intars Busulis ...

25. Kādus tradicionālus svētkus svin Latvijā?

Metenis, Lieldienas, Usinš, Jāņa diena, Māras diena, Miķeli, Mārtiņu, Ziemassvētki.

26. (*) Kurus gadskārtu svētkus Latvijā svin jūnijā?

Jāņi (Līgosvētki)

27. Kas raksturīgs Jāņu (Līgosvētku), Lieldienu un Ziemassvētku svinēšanai Latvijā?

Jāņuguns kurināšana, "līgo" dziesmu dziedāšana, dejošana, alu dzeršana un siera ēšana.

Olu krāsošana

Tradcionāli Ziemassvētku ēdieni ir zirņi un pupas. Jautraie masku gājieni

Reliģija

1. Kuras ir trīs lielākās reliģiskās konfesijas Latvijā?

Katolicisms, Ļuteranisms, Pareizticība

2. Kas raksturo valsts un baznīcas attiecības mūsdienu Latvijā?

Baznīca ir atdalīta no valsts; ticības tolerance un ticības brīvība.

Latvijas Republikas Satversme

1. (*) Kam pieder Latvijas valsts suverēnā vara?

Tautai

2. (*) Kādas krāsas ir Latvijas valsts karogā?

Sarkans ar baltu strīpu

3. (*) Kura ir valsts valoda Latvijā?

Latviešu

4. Kam Latvijā pieder augstākā likumdošanas vara?

Saeima

5. Kā ievēlē Saeimu?

Latvijas pilsoņi vispārīgās , vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.

6. (*) No cik gadu vecuma pilsoņi iegūst tiesības vēlēt Saeimu?

No 18 gadu vecuma

7. (*) No cik gadu vecuma pilsoņi var tikt ievēlēti Saeimā?

No 21 gadu vecuma.

8. (*) Uz cik gadiem Latvijas pilsoņi ievēl Saeimu?

Uz četriem gadiem.

9. Kas vada Saeimas sēdes?

Saeimas priekšsēdētājs

10. Kāds tiesību akts nosaka Saeimas iekšējo kārtību un darbību?

Saeimas kārtības rullis

11. (*) Kas ievēlē Valsts prezidentu?

Saeima.

12. Uz cik gadiem tiek ievēlēts Valsts prezidents?

Uz četriem gadiem.

13. (*) Cik termiņus pēc kārtas viena un tā pati persona var būt Valsts prezidents?

2 termiņus pēc kārtas

14. Kādas ir Valsts prezidenta sešas pamatpilnvaras?

Reprezentēt valsti starptautiski. Ir valsts bruņoto spēku augstākais vadonis. Ierosināt Saiemas atlaišanu. Izvēlēties amatpersonu, kurai jāsastāda Ministru Kabinets. Sasaukt ārkārtējās valdības sēdes. Izsludināt likumus.

15. (*) Kam Latvijā pieder augstākā izpildvara?

Ministru kabinetam.

16. Kas izveido Ministru kabinetu (valdību)?

Persona, kurai šo misiju uztic Latvijas valsts prezidents.

17. Kādos gadījumos Ministru kabinetam (valdībai) ir jāatkāpjas?

Ja Saeima izsaka neuzticību Ministru prezidentam un Ministru kabinetam kopumā. Ja Saeima neapstiprina budžetu. Ja beidzās termiņš.

18. Kādas ir Ministru kabineta (valdības) pamatpilnvaras?

Ministru kabinetam pieder likumu ierosināšanas tiesības un tiesības iecelt vai apstiprināt amatos daļu civildienesta ierēdņu. Ministru kabinets var izdot normatīvus aktus - noteikumus šādos gadījumos:

1. ja likumā noteiktas īpašas pilnvaras jeb deleģējums Ministru kabinetam;
2. ja attiecīgais jautājums nav noregulēts ar likumu.

Ministru kabinets un atsevišķs ministrs var izdot sev padotajām institūcijām saistošas instrukcijas:

1. ja likums vai noteikumi Ministru kabinetu vai atsevišķu ministru tam īpaši pilnvaro;
2. ja attiecīgais jautājums ar likumu vai noteikumiem nav noregulēts.

19. Kas var iesniegt Saeimai likumprojektus?

Valsts prezidents, Ministru kabinets un Saeimas komisijas, Saeimas deputāti, Latvijas pilsoņi

20. Kuri likumi nevar tikt nodoti tautas nobalsošanai?

Budžets un likumi par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm

21. (*) Kas apstiprina tiesnešus amatā?

Saeima

22. Kādos gadījumos ir nepieciešama tautas nobalsošana?

Satversmes 1.,2.,3.,4.,6. un 77.panta grozīsanas gadījumā. Ja valsts prezidents ierosina atlaist Saeimu. Tiek apturēta likuma publicēšana un nobalsošanu pieprasa 1/10 daļa vēlētāju.

23. (*) Kas apstiprina Latvijas valsts budžetu?

Saeima.

24. Kam ir tiesības atzīt likumus un citus normatīvos aktus par spēkā neesošajiem?

Satversmes tiesai.

25. Kam ir tiesības uz advokāta palīdzību?

Ikvienam.

26. Kādā gadījumā drīkst atņemt vai ierobežot personas brīvību?

Ja ir tiesas spriedums.

27. Kas aizsargā cilvēka godu un cieņu?

Valsts.

28. Kam ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu Latvijas teritorijā?

Visiem pilsoņiem un Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

29. Kam ir tiesības brīvi atgriezties Latvijā?

Visiem pilsoņiem un pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.

30. Kam ir tiesības piedalīties pašvaldības vēlēšanās?

Latvijas pilsoņiem un ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kurš pastāvīgi uzturas Latvijā.

31. (*) Kam ir tiesības Latvijā apvienoties sabiedriskajās organizācijās un politiskajās partijās?

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

32. Kādos gadījumos valsts aizsargā sapulču, gājienu, mītiņu un piketu brīvību?

Ieprikš pieteiktus miermīlīgus piketus, sapulces, mītiņus un gājienus.

33. (*) Kas aizsargā arodbiedrību brīvību Latvijā?

Latvijas pilsoņiem

34. (*) Kam ir tiesības pildīt valsts dienestu?

Latvijas pilsoņiem

35. Kādu atbildi uz iesniegumu personai ir tiesības saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm?

Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi pēc būtības latviešu valodā.

36. Kā persona drīkst izmantot savu īpašumu?

Pārdot, mainīt, izīrēt saskaņā ar LR likumiem un aizliegts izmantot pretēji sabiedriskajām interesēm.

37. Kāda ir valsts loma mediciniskās palīdzības nodrošināšanā?

37.pants garantē tiesības uz medicīnisko aprūpi un garantē medicīniskās palīdzības minimumu.

38. (*) Kura izglītība Latvijā ir obligāta?

Pamatizglītība. 9 klases.

Vecie jautājumi

1. Kurā starptautiskajā organizācijā Latvija darbojās no 1921.gada līdz 1940.gadam?

Tautu savienībā.

2. Kas Latvijas teritorijā pēc Otrā pasaules kara cīnījās pret padomju okupāciju?

Leģionāri un "meža brāļi".

3. (*) Kurā Latvijas kultūrvēsturiskajā apgabalā tradicionālā relīģija ir katolicisms?

Latgalē

4. Kā Latvijas pilsoņi var piedalīties likumprojektu iesniegšanā Saeimā?

10 000 iedzīvotāju var iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK ) likumprojektu vai tiek savākti 10% vēlētāju parakstu izsludinātam CVK likumprojektam.

5. (*) Kādā veidā persona var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses?

Tiesā

6. (*) Kas aizsargā personas tiesības un dzīvību?

Konstitucionālais likums „Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi”.

7. Kādas tiesības ietver vārda brīvība?

Tiesības paust jebkurus uzskatus, aicinājumus, iegūt un izplatīt informāciju. Cenzūras aizliegums.

8. Kādā gadījumā var ierobežot personas tiesības?

Ja ir tiesas spriedums.

Mutvārdu pārbaudes jautājumi

1. Latvijas valsts simboli

Karogs

Sarkanbaltsarkanā karoga vēsture ir sena. Lai gan tā izcelsmi pētījuši daudzi autori, pilnīgi droša informācija par to, kā karogs ir radies, nav. 1917. gadā tapa mākslinieka Anša Cīruļa zīmētais karoga mets ar krāsu platumu 2:1:2, kas arī kļuva par pamatu Latvijas valsts karogam. 1922. gadā Saeima pieņēma likumu par valsts karogu. Tajā bija arī noteikts, kad un kā karogs lietojams. Jau nedaudz vēlāk tika precizēts, ka karogs ir tumši sarkanā jeb karmīnsarkanā krāsā

Ģerbonis

Ģerbonis ir atpazīstamības zīme. Pirmo valsts ģerboni apstiprināja 1918. gada decembrī pēc tēlnieka Burkarda Dzeņa meta. Ģerbonī bija redzama uzlecoša saule, trīs zvaigznes, kas simbolizēja trīs vēsturiskos novadus – Kurzemi, Vidzemi un Latgali, un burts L (Latvija). 1921. gadā Satversmes sapulce apstiprināja jaunu ģerboni. Tā autors ir grafiķis Rihards Zariņš.
Ģerboņa nozīmīgākā sastāvdaļa ir taisnstūrveida vairogs ar noapaļotu lejasdaļu. Latvijas ģerbonī tas sadalīts trīs daļās. Uz tā attēlots sarkans lauva, kas simbolizē Kurzemi un Zemgali, pelēks grifs (fantastisks zvērs ar lauvas ķermeni un ērgļa galvu), kas simbolizē Vidzemi un Latgali, augšā – saules motīvs.

Himna, tās autors un vēsture

Lūgšana „Dievs, svētī Latviju!” pirmo reizi tika dziedāta 1873. gadā, atklājot I vispārējos latviešu dziesmu svētkus. Tās mūzikas un teksta autors bija Baumaņu Kārlis (1835-1905) – viens no pirmajiem latviešu oriģināldziesmu autoriem.

2. Latvijas ģeogrāfiskais raksturojums. Kultūrvēsturiskie apgabali. Iedzīvotāji

ģeogrāfiskais izvietojums, robežas, daba

Latvija atrodas Eiropas ziemeļos, Baltijas jūras austrumu piekrastē. Latvijai ir sauszemes robeža ar Lietuvu, Baltkrieviju, Krieviju, Igauniju. Līdz 1940. gadam Latvijas kopējās robežas garums bija 1895 km, no tiem 494 km bija jūras robeža. Tagad Latvijas sauszemes robeža ir ap 1300 km. Latvijas teritorija aizņem 64.6 tūkst. km2 līdz 1944. gadam tā aizņēma 65.8 tūkst. km2.

kultūrvēsturisko apgabalu nosaukumi, to izvietojums, īpatnības

Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale

iedzīvotāju skaitliskais un nacionālais sastāvs, tā izmaiņas 20.gs

2.05 mlj., Latvieši (60.5%), Krievi (26.6%), Baltkrievi (3.5%), Ukraiņi (2.4%), Poļi(2.2%), Lietuvieši (1.3%), Citas tautības (0.3%)

3. Krustnešu iebrukums un brīvības cīņas (12.gs. beigas - 13.gs.)

tirgotāju, bruņinieku un baznīcas mērķi

Pāvests Innocents III pēc Alberta lūguma 1199.g. pasludināja krusta karu pret Livonijas pagānu tautām. 13. gs. visu Rietumeiropu un Centrālo Eiropu kontrolēja Romas katoļu baznīca. Uz katolizētās Eiropas politisko dzīvi ietekmi atstāja pāvestu un Svētās Romas vācu impērijas (ķeizaru) cīņa par laicīgo varu.

cīņas pret krustnešiem

Visnopietnāko pretestību Zobenbrāļu ordenim izrādīja kurši un zemgaļi. 1210.g. kurši ar lielu floti mēģināja ieņemt Rīgu, bet uzbrukums cieta neveiksmi. 1228. g. uzbrukums tika atkārtots.

Senlatviešu un līvu (lībiešu) sakāves cēloņi, cīņas rezultāti (Livonija)

Oficiālais krusta karu iemesls Baltijas reģionā bija pagānu kristīšana. 1201.g., kad bīskaps Alberts lika pamatakmeni Doma baznīcai, uzskata par Rīgas dibināšanas gadu.

4. Latvija Polijas - Lietuvas un Zviedrijas varā

Latvija Polijas - Lietuvas varā (1561 - 1795)

1558.gadā Livonijai uzbruka Krievija un Livonijasabruka, taču to pārņēma Polijas-Lietuvas karaliste un visa Latvijas teritorija nonāca Polijas-Lietuvas varā.

Kurzemes hercogiste

1561.gadā. Kurzemē uz Zemgalē izveidoja hercogisti, kurā valdīja vecie vācu ordeņa vadītāji. Tās pirmajam valdniekam Gothardam Ketleram bija pretenzijas uz visu Latviju Hercogistē viena pēc otras valdīja divas dinastijas un pāris ar tām nesaistīti hercogi.

Latvija Zviedrijas varā (1629 - 1721)

1600.gadā sākās karš starp Poliju-Lietuvu unZviedrijas impēriju. 1621. gadā Rīga ar Vidzemi nonāca Zviedrijas varā. Latgale palika tiešā Polijas-Lietuvas varā, bet Kurzemes-Zemgales hercogiste turpināja pastāvēt. 1721.gadā Krievijas impērija atņēma Zviedrijai Rīgu un Vidzemi.

5. Latvija Krievijas impērijas sastāvā (no 18.gs līdz 1917. g)

Vidzemes iekarošana, Latgales un Kurzemes pievienošana Krievijas impērijai

Vidzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala. Vidzemes guberņas pašpārvaldi nodrošināja savs parlaments – Vidzemes landtāgs. Līdz pat 19.gs. beigām Vidzemes guberņas oficiālā valoda bija vācu valoda. Civilās pārvaldes augstākā vara bija gubernatoram. Tā padomdevēja organizācija bija landrātu kolēģija. Gubernatora rīkojumus, ko viņš izdeva, saskaņojot ar landrātu kolēģiju, sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks guberņas teritorijā. 1917. gadā igauņu apdzīvotos Vidzemes guberņas apriņķus pievienoja Igaunijas guberņai, bet latviešu apdzīvotos Vitebskas guberņas apriņķus pievienoja Vidzemes guberņai. Vidzemes guberņa (vācu: Livländisches Gouvernement, krievu: Лифляндская губерния) pastāvēja no 1796. līdz 1918. gadam. Sastāvēja no Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Pērnavas, Vīlandes, Veru, Tērbatas un Sāmsalas apriņķiem. Guberņu pārvaldīja imperatora iecelts gubernators tam padotām muižniecības pašpārvaldes institūcijām un ierēdņiem (landrātu kolēģija, landtāgs, bruņinieku konvents, landmaršals). 1819. gadā apriņķi tika sadalīti pagastos un muižās. 1917. gada 30. martā (12. aprīlī) Krievijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu par Vidzemes guberņas sadalīšanu divās daļās un igauņu apdzīvoto apriņķu pievienošanu Igaunijas guberņai. Pirmais Latgales latviešu kongress 1917. gada 26. - 27. aprīlī (9.-10. maijā) prasīja latviešu apdzīvoto Vitebskas guberņas apvienošanu pēc nacionālā principa ar Vidzemes un Kurzemes guberņām, tomēr Krievijas valdība vilcinājās pieņemt šādu lēmumu. Toties Krievijas PSFR Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to pievienošanu Vidzemes guberņai. Brestļitovskas miera līgumā Krievija atsacījās no Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņām un formāli tika nodibināta Apvienotā Baltijas hercogiste.

dzimtbūšanas (dzimtniecības) atcelšana un tās sekas

Pēc kara sākās plaši zemnieku nemieri. Zemnieki atteicās pieņemt jaunās vaku grāmatas, kuras bija noteikti vēl lielāki pienākumi nekā agrāk. Stāvokļa stabilizēšanai laukos, valdība prasīja, lai muižnieki Baltijā izdarītu agrāro reformu. Pēc Prūsijas muižnieku parauga pirmie projektu par zemnieku brīvlaišanu bez zemes izstrādāja Igaunijas guberņas muižnieki. Līdzīgu projektu iesniedza arī Kurzemes (1817) un Vidzemes (1819) muižnieki. Formāli zemnieki kļuva brīvi, bet pārvietoties varēja tikai ar muižnieka un pagasta valdes (pagasts) atļauju. Tikai neliela daļa dzimtļaužu guva labumu no dzimtbūšanas atcelšanas. Tie bija krodzinieki, dzirnavnieki (Latvijā bija ap 4 tūkst. krogu un 750 dzirnavu) un lauku tirgotāji. Zemnieku stāvoklis Vidzemē sevišķi pasliktinājās 1841, kad pēc neražas gadiem muižnieki spirta dedzināšanai bija iztukšojuši arī pagasta magazīnas, kur zemnieki iepriekšējos gados bija atlikuši labību bada gadījumam. Lai izbēgtu no muižnieku patvaļas un smagajiem dzīves apstākļiem, zemniekiem radās doma izceļot. Izceļošanas kustība pārsviedās arī uz Latgali un Baltkrieviju. Muižniekiem draudēja lēta darbaspēka zudums. Valdība centās kustību apspiest, uz atsevišķām vietām tika nosūtītas soda ekspedīcijas (Kartupeļu dumpji), kas izceļot gribētājus ķēra un nežēlīgi pēra. Tomēr zemnieki meklēja jaunas iespējas izceļot, pastiprinājās pāreja pareizticībā. Lai ierobežotu muižnieku tieksmi paplašināt savus tīrumus uz zemnieku zemju rēķina, 1849 Nikolajs I apstiprināja jaunu Vidzemes zemnieku pagaidu agrārlikumu.

latviešu tautas nacionālā atmoda, jaunlatvieši

Tautas atmodas ideoloģijas saknes bija meklējamas ne tikai Latvijā, tās bija saistītas arī ar 1848.g. pilsoniskās revolūcijas norisēm Vācijā. Nozīmīga loma savstarpējo ideju plūsmā bija vācu dzejniekam Johanam Gotfrīdam Herderam, kurš dzīvodams Rīgā, bija iepazinies ar latviešu kultūru un uzstājās pret latviešu apspiešanu un viņu kultūras noniecināšanu. Jaunlatviešu idejas ātri izplatijās tautā. 70. gados nozīmīgākais tautas nacionālās pašapziņas modinātājs un valodas kopējs bija Atis Kronvalds. Viņa Tērbatā aizsākto Latvju rakstniecības vakaru dalībnieki Vecākajā atskaņu hronikā atrada cēsinieku kaujas karoga aprakstu. Sarkanbaltsarkanais karogs kļuva par nacionālo simbolu un vēlāk par Valsts karogu. Ap 1868 jaunlatvieši pārņēma J.G.Herdera aizsākto latviešu tautasdziesmu vakšanu. Sākumā šo darbu veica Fricis Brīvzemnieks, bet vēlāk – K.Barons. Tautasdziesmas tika sistematizētas pēc satura līdzības un sakārtotas cilvēka dzīves un gadskārtu secībā (1894 iznāca “Latvju Dainu” 1. burtnīca). Tautasdziesmām vienmēr bijusi liela loma latviešu kultūrā – tajās izkristalizēti latviešu tautas dzīves uztveres un ētikas pamati.

6. 1905.gada revolūcija Latvijā

revolūcijas cēloņi

pareizticīgās baznīcas iespiešanās Vidzemē, rosinot zemniekus aiziet no vāciski orientētās evaņģēliski luteriskās baznīcas, „Pēterburgas Avīzes” un citi izdevumi, kas veicināja nacionālismu un naidu pret vāciešiem, Rīgas Latviešu biedrības nacionālistiskā darbība, Baltijas provinču autonomijas pretinieku ierosinātā senatora Nikolaja Manaseina revīzija 1882. gadā, kas izraisīja Baltijas pārkrievošanu, latviešu zemnieku dēlu studēšana Maskavas un citās Krievijas universitātēs, no kurienes tika atnests krievu studentu nihilistiskais, sociāldemokrātiskais gars.[1]

galvenie revolūcijas notikumi

13. janvāra notikumi Rīgā Maija demonstrācijas un pirmais terora akts Streiku kustība un kaujinieku grupu uzbrukumi Oktobra manifesta pieņemšana Decembra bruņotās sacelšanās Muižu dedzināšana Sadursmes Madonas apkārtnē Apspiešana

revolūcijas sakāve un rezultāti Latvijā

Muižniecība Baltijas guberņās saglabāja savas pamatprivilēģijas, Vidzemes un Kurzemes landtāgi joprojām palika augstākās pašvaldības iestādes. Tomēr mazinājās pārkrievošanas spaidi, Latgalē tika atcelts drukas aizliegums. Tautskolās drīkstēja mācīt latviešu valodā, bet to atcēla 1913. gadā. LSDSP pasludināja par legālu partiju. Krievijas imperators parakstīja īpašu rīkojumu, kas atļāva veidot kooperācijas Baltijas guberņās. Vācu zemes bankai atņēma monopoltiesības[11], izveidoja Rīgas Lauksaimnieku centrālbiedrību.

7. Pirmais pasaules karš Latvijas teritorijā

karadarbības sākums Latvijas teritorijā

Sākās 1914.20.VII/2.VIII ar Liepājas apšaudi.

bēgļi, rūpniecības uzņēmumu evakuācija

1915IV Vācijas karaspēks iebruka Dienvidkurzemē un īsā laikā okupēja visu Kurzemi. Simtiem tūkstošu mierīgo iedzīvotāju kļuva par bēgļiem. Bēgļu lietu kārtošanai tika izveidotas īpašas bēgļu komitejas. 1915.g. 2. pusē sākās latviešu strēlnieku bataljonu formēšana.

latviešu strēlnieku bataljonu izveidošana

Līdz 1. pasaules karam Krievijas armijā nekrievu karaspēka vienību nebija. 1915.g. pavasarī, kad Vācijas karaspēks iebruka Kurzemē un virzījās uz Rīgu, Valsts domes deputāti J. Goldmanis un J. Zālītis panāca atļauju formēt atsevišķas latviešu karaspēka vienības. Tika ņemta vērā latviešu attieksme pret vācu baroniem un tas, ka aizstāvamā teritorija ir latviešu zeme, kā arī tas, ka jaunās patriotiskās vienības varēja izmainīt stāvokli frontē - padzīt vāciešus no Kurzemes vai vismaz atspiest tos tālāk no Rīgas. 1915.19.VII/1.VIII Ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks ģen. M. Aleksejevs izdeva pavēli 1. Daugavgrīvas un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanu no latviešu brīvprātīgajiem. Šajās nacionālajās vienībās tika atļauts lietot latviešu valodu, nēsāt īpašu krūšu nozīmi, kā arī lietot vienību karogus ar uzrakstiem krievu un latviešu valodā

8. Latvijas valsts proklamēšana (pasludināšana) un neatkarības izcīnīšana (1918 - 1920)

Latvijas valsts proklamēšanas (pasludināšanas) apstākļi

?????

Latvijas bruņoto spēku veidošanās

4 diena pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī, tika izveidota Latvijas Pagaidu valdības Apsardzības ministrija. 6. decembrī apsardzības ministra pienākumus uzņēmās J.Zālītis. 7. decembrī Apsardzības ministrs Pagaidu valdības vārdā noslēdza līgumu[2] ar Veimāras republikas pilnvaroto pārstāvi A.Vinnigu par Latvijas armijas - landesvēra (zemessardzes) - izveidošanu, paredzot tajā 18 latviešu, 7 vācu un 1 krievu rotas, kā arī 3 latviešu un 2 vācu karavīru artilērijas baterijas. Pavisam plānoja savākt 6000 brīvprātīgo. Par komandieri bija plānots uzaicināt neitrālas valsts virsnieku, taču galu galā iecēla vācu armijas majoru Šeibertu

Brīvības cīņas

Latvijas brīvības cīņas jeb Latvijas atbrīvošanas karš bija cīņas par neatkarīgu Latvijas valsti no tās proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī līdz Latvijas-Krievijas miera līguma noslēgšanai 1920. gada 11. augustā. Cīņās jaundibinātā Latvijas Republika, ko bija atzinušas Igaunija, Polija un Rietumu sabiedrotie (de facto), pieveica gan Padomju Krievijas un Padomju Latvijas, gan vācu Dzelzsdivīzijas un Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas (Bermonta) karaspēkus. Vācbaltieši dažādos kara posmos karoja gan Tautas padomes izveidotās Latvijas Pagaidu valdības karaspēka sastāvā, gan pret to.

9. Latvijas valsts attīstība (1920 - 1940)

valsts iekārta un politiskā dzīve Latvijā parlamentārās demokrātijas laikā (1920 - 1934)

?????

politiskā dzīve Latvijā pēc K.Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma (1934 - 1940)

?????

ievērojamākie valstsvīri

?????

10. Latvijas valstiskās neatkarības iznīcināšana (1939 - 1940)

Molotova - Ribentropa pakta sekas Latvijā

Vācijas un PSRS neuzbrukšanas līgumam, ko 23.VIII Maskavā parakstīja šo valstu ārlietu ministri V. Molotovs un J. fon Ribentrops, tika pievienots slepens protokols, par kura saturu telefoniski bija vienojušies Staļins un Hitlers. Slepenajā protokolā lielvalstu vadītāji vienojās Austrumeiropas valstis sadalīt interešu sfērās. Somija, Baltijas valstis, daļa Polijas un daļa Rumānijas nokļuva PSRS interešu zonā. Īstenojot šo slepeno vienošanos, sākās process, kas noslēdzās ar Latvijas iekļaušanu PSRS.

Latvijas okupācijas sākums (1940.gada 17.jūnijs)

1940.16.VI Latvijas valdība saņēma PSRS valdības notu un tās pašas dienas vakarā Ministru kabinets nolēma PSRS ultimatīvās prasības izpildīt. 17.VI agri no rīta sarkanās armijas vienības (~100 tūkst. vīru, 2500 tanki un 2000 lidmašīnu) šķērsoja Latvijas robežas un pusdienlaikā jau bija Rīgā. Sarkanās armijas daļas ieņēma visas lielākās Latvijas pilsētas (Rīgu, Daugavpili, Rēzekni, Jelgavu, Bausku, Tukumu, Ventspili, Liepāju u.c.). Rīgā PSRS bruņutehnika tika izvietota pie valsts svarīgākajiem objektiem. Vienas dienas laikā visa Latvija tika okupēta. Sākās Latvijas aneksija, Latvijas sovjetizācija un Latvijas iekļaušana PSRS (arī Latvijas PSR).

Okupācijas varas pasākumi Latvijā

?????

11. Latvija Otrā pasaules kara laikā

nacistiskais okupācijas režīms

s okupācijas režīms. Šā režīma mērķus attiecībā uz Baltijas valstīm 1941 V izteica reihskomisārs A.Rozenbergs, uzsverot, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai jākļūst par vācu protektorātu, lai vēlāk šīs teritorijas anektētu un iekļautu Lielvācijā; rasiski piemērotos šo tautu elementus asimilēs ar vācu rases pārstāvjiem, bet nevēlamos - iznīcinās. Baltijas jūrai bija jākļūst par vācu iekšējo ezeru Lielvācijas apsardzībā. Tika izstrādāts Baltijas kolonizācijas plāns (ģenerālplāns Ost). Baltijas valstu un Rietumbaltkrievijas pārvaldīšanai tika nodibināts reihskomisariāts Ostland ar sēdekli Rīgā. Režīma interesēs darbojās policija, gestapo, žandarmērija un šucmaņi.

latviešu militārie formējumi nacistu un padomju frontē

?????

Latvijas zaudējumi karā, latviešu emigrācija

2. pasaules kara laikā Latvija zaudēja valstisko neatkarību un 3 reizes tika okupēta. Latvijas pilsoņi karoja abu okupētājvalstu - PSRS un Vācijas - armijā un cieta milzīgus zaudējumus. PSRS armijas daļās un sarkano partizānu cīņās dzīvību zaudēja 12-15 tūkst. Latvijas pilsoņu, bet Latviešu leģionam bija ap 70 tūkst. kritušo. Vairāk nekā 150 tūkst. Latvijas pilsoņu devās bēgļu gaitās uz Rietumiem (latvieši trimdā), aptuveni 22 tūkst. tika aizdzīti darbos uz Vāciju. Salīdzinājumā ar 1939 (1,89 milj.) Latvija bija zaudējusi 1/3 iedzīvotāju.

12. Latvija PSRS sastāvā pēc Otrā pasaules kara

represijas pret Latvijas iedzīvotājiem

Pēc padomju zemes reformas vienlaikus ar piespiedu lauksaimniecības kolektivizāciju 1949 notika plaša iedzīvotāju izvešana (25. marta deportācija). Pavisam Latvijā staļiniskā režīma represijās (1940-1941; 1944-1953) cieta ap 150 tūkst. cilvēku. 50. gadu beigās, sākoties Hruščova "atkusnim" Latvijā, daļa represēto atgriezās.

komunistiskās partijas varas monopols

Lai nodrošinātu sev pakļautās sarkanarmiešu daļas ar pārtiku, P. Stučkas valdība noteica monopolu graudiem, kartupeļiem, cukuram un sālij. Šos produktus iedzīvotājiem rekvizēja.

pārspīlētā industrializācija un piespiedu kolektivizācija

Visas tautsaimniecības nozares Latvijā tika pakļautas centralizētai plānošanai. Turpmāk tām vajadzēja attīstīties saskaņā ar piecgadu plāniem. Plānveida saimniecībā vadošā loma bija vissavienības ministrijām, kas kontrolēja ap 80% rūpniecisko ražošanu Latvijā. Forsētā industrializācija izraisīja migrāciju, kas būtiski pārmainīja iedzīvotāju etnisko sastāvu.

13. Latvijas valstiskuma atjaunošana (20gs. 80g. beigas - 90.g.sākums)

valstiskuma atjaunošanas priekšnoteikumi

Pēc Augusta puča Maskavā izgāšanās, Latvijas Republikas Augstākā Padome, izmantojot PSRS ortodoksālo spēku neveiksmi un situāciju, kad impērijā sabruka konstitucionālās valsts varas un pārvaldes institūcijas, kā arī balstoties uz Neatkarības deklarāciju un Latvijas Republikas iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, 1991.21.VIII plkst. 13.10 pieņēma konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu (111 deputāti balsoja - par, 13 - pret). Likumā tika pasludināts:

1. Noteikt, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai un kuras valstisko statusu nosaka Latvijas Republikas 1922.gada 15.februāra Satversme.
2. Atzīt par spēku zaudējušu 1990.gada 4.maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" 5.punktu, ar kuru tika noteikts pārejas periods Latvijas valstiskuma atjaunošanai de facto. Likumā tika noteikts, ka līdz 5.Saeimas sasaukšanai augstāko valsts varu valstī pilnībā īsteno Latvijas Republikas Augstākā Padome un, ka turpmāk Latvijā būs spēkā tikai Latvijas augstāko valsts varas un pārvaldes institūciju likumi un lēmumi. Likums stājās spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Latvija atguva neatkarību un kļuva par starptautisko attiecību subjektu. 1991 VIII-IX sākās Latvijas Republikas atjaunotās neatkarības atzīšanas process. 1991.18.IX Latvija kļuva par ANO dalībvalsti. Vēlāk tā iestājās arī citās starptautiskās organizācijās. (1996 Latvijai bija diplomātiskās attiecības ar >160 valstīm).

neatkarības atjaunošanas galvenie posmi

?????

Latvijas valsts starptautiskā atzīšana

Sabiedroto valstu Augstākā padome (Lielbritānija, Francija, Itālija, Japāna un Beļģija) 1921.26.I paziņoja par Latvijas valsts atzīšanu de iure. Oficiālajā paziņojumā, ko Parīzē saņēma ārlietu ministrs Zigfrīds Meierovics, bija teikts, ka "lielvalstis grib ar to atzīmēt savas simpātijas pret latvju tautu un godināt viņas kārtībā un mierā veikto darbu savas nacionālās dzīves organizēšanā". ASV valdība Latvijas valsti atzina 1922.28.VII.

14. Politiskā un saimnieciskā situācija Latvijā pēc neatkarības atgūšanas

sabiedriskās dzīves demokratizācija

?????

saimnieciskās reformas, to rezultāti un problēmas

?????

Latvijas ārpolitikas galvenie virzieni un sasniegumi

?????

15. Latviešu tautas tradīcijas un kultūra

gadskārtusvinības - Ziemassvētki, Lieldienas, Jāņi (Līgosvētki)

?????

ievērojamākie literatūras un mākslas pārstāvji

?????

ievērojamākie vēstures un kultūras pieminekļi

?????

16. Reliģija Latvijā

padomju režīma politika reliģijas jautājumos, tās izpausmes un sekas

?????

lielākās konfesijas Latvijā mūsdienās

?????

Latgale - katolicisma apgabals

?????

Latvijas Republikas Satversme

1. Latvijas Republikas Satversmes pieņemšana.

Satversmes izstrādāšana prasīs daudz laika, Satversmes sapulce pieņēma divus pagaidu konstitucionālos aktus - 27.maijā Deklarāciju par Latvijas valsti un 1.jūnijā Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumus. Deklarācija par Latvijas valsti sastāvēja tikai no diviem pantiem. 1.pantā bija noteikts, ka "Latvija ir patstāvīga un neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu", bet 2.pantā bija deklarēts, ka "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai". Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi sastāvēja no 12 pantiem. Šajos noteikumos Satversmes sapulce tika pasludināta par Latvijas valsts suverēnās varas nesēju, un par tās uzdevumu tika noteikts "izstrādāt un izdot valsts pamata un agrārās reformas likumus", paredzot, ka sava uzdevuma veikšanas periodā Satversmes sapulce darbojas kā parlamentārā likumdevēja iestāde. Pēc savu uzdevumu izpildīšanas Satversmes sapulcei savas pilnvaras bija jānoliek.

Svarīgākais Satversmes sapulces uzdevums bija Latvijas valsts Satversmes izstrādāšana un pieņemšana. 1922.gada 20.jūnijā Satversmes sapulce pieņēma likumu Par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos un ieviešanu. Likums noteica, ka Satversme stājas spēkā 1922.gada 7.novembrī pulksten 12 dienā. Šajā laikā uz pirmo sēdi bija jāsanāk jaunievēlētajai Saeimai, kuras vēlēšanas bija noteiktas uz 7. un 8.oktobri. Šajā laikā izbeidzās Satversmes sapulces pilnvaras.

2. Latvijas Republikas Satversmes vispārējie noteikumi

LR Satversmes vispārējos noteikumos ietverti 4 panti. 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika. Pants nostiprina principus: Latvijas valsts suverenitāti un valsts iekārtas demokrātisko raksturu. 2. pants nosaka , ka valsts suverēnā vara Latvijas pieder Latvijas tautai. „Latvijas tauta” ir Latvijas pilsoņu kopums. 3. pants nosaka, ka Latvijas teritorijas starptautiskos līgumos atzītās robežās sastāv no Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales. 4. Pants nosaka, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda.

3. Saeimas ievēlēšama

1993.g. 5.-6.jūnijā tika ievēlēta LR 5.Saeima, kura saskaņā ar Satversmei sapulcējās uz pirmo sēdi jūlija sākumā. Saeimas deputāti pieņēma Paziņojumu, ka „LR Satversme stājusies spēkā pilnā apjomā”

4. Saeimas pilnvaras

LR Saeimas ir tiesības izdarīt grozījumus Satversmē, un tai ir likumdošanas tiesības. Tā ir pilnvarota ievēlēt, iecelt un apstiprināt, kā arī atbrīvot dažādas amatpersonas. Tikai Saeima ir tiesīga lemt par kara uzsākšanu vai slēgt mieru. Starptautiskiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas ceļā izšķiršanu jautājumu, nepieciešama Saeimas apstiprināšana. Saeimai ir tiesības apstiprināt valsts budžetu, lemt par valsts bruņotu spēku lielumu un kontrolēt valdību.

5. Nosacījumi grozījumu izdarīšanai Latvijas Republikas Satversmē

?????

6. Tautas nobalsošana

Tautas nobalsošanai obligāti jānotiek, ja Saeima grozījusi Satversmes 1,2,3,4,6, vaii 77.pantu. Tai jānotiek viena līdz divu mēnešu laikā pēc Saeimas lēmuma par minēto pantu grozīšanu. Saeimas deputāti var ierosināt tautas nobalsošanu divos gadījumos: Ja mainas Latvijas dalības nosacījumi ES un ja to pieprasa puse deputātu.

7. Valsts prezidenta ievēlēšana

Valsts Prezidentu ievēlē Saeima uz 4 gadiem. Valsts Prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot, ar ne mazāk ka 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Par Valsts Prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu. Par Valsts Prezidentu nevar ievēlēt pilsoni ar dubultpilsonību.

8. Valsts prezidenta pilnvaras

Valsts Prezidentam ir tiesības spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus, ja kāda cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbrūk Latvijas robežām. Valsts Prezidentam ir tiesības apžēlot noziedzniekus, par kuriem tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā. Valsts Prezidentam ir tiesības sasaukt un vadīt ārkārtējas ministru kabineta sēdes, noteicot tām dienas kārtību. Valsts Prezidentam ir likuma ierosināšanas tiesība. Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu.

9. Ministru kabineta (valdības) izveidošana un atlaišana

?????

10. Ministru kabineta (valdības) pilnvaras un atbildība

?????

11. Tiesu vara

?????

12. Valsts un cilvēka attiecību pamatprincipi

?????

13. Latvijas Republikas Satversme par cilvēka pamattiesībām

?????

14. Personas politiskās tiesības

?????

15. Personas sociālekonomiskās un kultūras tiesības

Valstij jāuzņemas noteikti pienākumi to cilvēku sociālajai aizsardzībai, kuri nespēj gādāt paar sevi, un jāgarantē iespējas pašiem parūpēties par savu labklājību tiem, kas to nespēj. 105.Pants garantē tiesības uz īpašumu. 106.-108. Pants veltīts cilvēka tiesībām uz humāniem darba apstākļiem un tā apmaksu. 107.pants veltīts darba tiesībām. 108.pants strādājošiem dod tiesības uz koplīgumu, ka arī tiesības streikot 109.pants nosaka cilvēka tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos. 110.pants nosaka valsts aizsardzību un atbalstu laulībai, ģimenei, garantē vecāku un bērna tiesības. 113.pants nosaka, ka valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību. 114.pants veltīts to cilvēku tiesībām, kas Latvijā pieder pie mazākumtautītām. 115.pants nosaka valsts aizsardzību cilvēka tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē. 116.pants nosaka, ka valsts likumā paredzētajos gadījumos var ierobežot virkni personas tiesību.

16. Pilsoņa tiesības

?????

Nozīmīgākie personi

Vards, uzvards
Kārlis Baumanis	Latvijas valsts himnas autors
Garlībs Merķelis	Bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists. Publiceja "Latvieši". Viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā. Veicināja latviešu pašapzinās veidošanos
Jānis Čakste	Bija pirmais Latvijas Valsts prezidents
Kārlis Ulmanis	pirmais Latvijas Ministru prezidents, pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma — Latvijas diktators
Raimonds Vējonis	LR prezidents
Krišjānis Barons	bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists. Viens no jaunlatviešu kustības pārstāvjiem. Pirmās atmodas ideologs.
Rainis	bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, sociāldemokrātiskais žurnālists un politiķis. Būtiski ietekmēja literārās latviešu valodas attīstību.
Rūdolfs Blaumanis	bija latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists.
Ādolfs Alunāns	bija latviešu aktieris, režisors un dramaturgs, tiek saukts par "latviešu teātra tēvu". Vadīja Rīgas Latviešu teātri, nodibināja teātri Jelgavā
Eduards Smiļģis	bija latviešu teātra režisors un aktieris. Dibinājis un vadīja (20-60 gg.) Dailes teātri.
Alfreds Amtmanis-Briedītis	bija latviešu teātra aktieris, režisors un skatuves mākslas pedagogs. Vadīja Latvijas Nacionālā teātris. (40-60 gg.)
Jānis Rozentāls	glezniecības vecmeistars
Vilhelms Purvītis	glezniecības vecmeistars
Jāzeps Vītols	bija latviešu komponists un mūzikas pedagogs.
Ojārs Vācietis	dzejnieks
Imants Ziedonis	dzejnieks
Raimonds Pauls	Komponists
Imants Kalniņš	Komponists
Kārlis Zāle	Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu memoriāla autors
Elīna Garanča	operdziedātāja, mecosoprāns
Inese Galante	operdziedātāja, soprāns.
Sonora Vaice	operdziedātāja, soprāns.
Marija Naumova	dziedātāja
Intars Busulis	mūziķis, dziedātājs un trombonists
Ave Sol	koris
Kāmer …	koris
Gaudeamus	vīru koris
Prāta Vētra

Nozīmīgākie datumi

Datums
13. gs.	Krustnešu iebrukums
16 gs	pervaja shkola
19. gs.	Latviešu tauta atmoda
19. gs. beigums	Dzimtbūšanas atcelšana
1873 g.	Pirmie Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki
1905 g.	Revolucija, tika pausta ideja par latviešu tautas brīvību.
1918 g.	Brestļitovskas miera līgums
18.11.1918	Latvijas valsts pasludināšana (proklamēšana)
11.11.1919	Bermontiāde: Latvijas armija pabeidza Pārdaugavas atbrīvošanu no Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas. Lāčplēša diena
1920. - 1937. gg	Agrārā reforma
15.05.1934	Latvijā valsts apvērsums
1935 g.	brīvības piemineklis atklāšana
23.08.1939	Molotova - Ribentropa līgums
17.06.1940	Padomju armija iegāja Latvijas teritoria
14.06.1941	Pirma deportacija Sibirijā
25.03.1949	Otra deportacija Sibirijā
04.05.1990	Latvijas Neatkarības deklarācija
20.01.1991	barikāžu aiztavju atceres diena
21.08.1991	LR Augstākā Padome pazinōja par Latvija neatkar'bas atjaunošanu pilnā apjomā
01.05.2004	Eiropas Savieniba pievienošana